Kopu 1976. gadā izveidoja un ilgus gadus vadīja Helmī un Dainis Stalti. Tagad „Skandinieku” vadību pārņēmusi viņu meita Julgī Stalte. Folkloras draugu kopa „Skandinieki” Daiņa un Helmī Staltu vadībā aizsāka folkloras kustību Latvijā, kas rezultējās folkloras materiālu vākšanas, saglabāšanas un izpētes aktualizācijā, dzīvesveida folklorismā, dziesmotajā revolūcijā, dažādu jaunu folkloras un pētījumu virzienu izveidē u.t.t. Līdzās latviešu kultūras bagātībām, kopjot un popularizējot arī līvu tautas mantojumu, atsākās diskusija par Latviju kā divu lielu kultūru – baltu un somugru – mijiedarbības unikumu. Skandinieku sekotāji sastopami ne tikai Latvijā, bet arī trimdas latviešu vidū. Skandinieki ir ne vien daudzu folkloras, mūzikas, deju u.c. grupu iedvesmotāji, bet arī pamatlicēji, mundrinot tālākam ceļam jaunus, zinošus, talantīgus un spēcīgus vadītājus (Ilgu Reiznieci (Iļģi – postfolklora), Valdi Muktupāvelu (Rasa – etnomuzikoloģija), Veltu Leju (Dimzēns - Zemgales trad.kult., u.c.)) visā Latvijā. Ar Skandinieku līdzdalību aizsākās arī starptautiskais folkloras festivāls „Baltica”. „Skandinieku” un viņu vadītāju veikums ir novērtēts tālu pasaulē un saņēmis augstāko – Eiropas balvu Tautas mākslā, un augstākos Latvijas un Igaunijas valsts apbalvojumus.